Visizplatītākā problēma ir uzlīmju printera termodrukāšanas galviņu uzkarsēšanas elementu bojājumi. Šie bojājumi uz uzlīmes parādās baltu strīpu vai neizdrukātu strīpu veidā. Drukājot ne vienmēr šos bojājumus uzreiz iespējams ievērot. Atpakaļsaite pie jums no veikala nonāk saniknotas telefonsarunas veidā: “Jūsu izstrādājuma svītrkodu nav iespējams nolasīt!”. Nepatīkamākais ir tas, ka šai problēmai nepievērš pietiekošu uzmanību, vai arī nav saprotams, kur ir problēma. Rezultātā var rasties situācija, ka veikali Jūsu izstrādājumus vairs nepasūta. Aplūkosim blakus esošo1.att. un mēģināsim saprast, kāpēc šī tievā baltā svītra ir tik svarīga. Attēlā palielinātā veidā redzama neliela daļa no svītrkoda un svītrkodā līdz galam neiedrukātā svītra. Kā zināms, svītrkods sastāv no šaurākām un platākām, melnām un baltām svītrām – koda elementiem. Koda elementi ir salikti stingrā kārtībā. Ja mēs aplūkojam 1.att. redzamo balto strīpu, tad redzam, ka tas izjauc šo noteikto kārtību un nogriež vienu koda elementu šaurāku nekā tas vajadzīgs. Nolasot šādu svītrkodu, svītrkodu nolasītājs to nesaprot un rezultātā kodu vispār nav iespējams nolasīt.

Iepriekš norādītā baltā svītra var rasties arī tad, ja uzlīmju printera termogalviņa ir netīra. Tremogalviņas ātri paliek netīras, ja drukāšana notiek uz termojūtīgām uzlīmēm. Printera termogalviņa ir mainīgā kontaktā ar uzlīmēm un uzlīmju atstarpēm. No uzlīmju atstarpēm uz termogalviņas sakrājas līmes daļiņas un netīrumi, kuri saķep pie galviņas uz rada baltās svītras. Ja tiek izmantots termojūtīgs materiāls, tad rūpnīcas, termoprinteru ražotājas, iesaka tīrīt termogalviņas ik pēc katra izdrukātā ruļļa (vidēji 1000 uzlīmes). Ja tiek izmantota termopārneses druku, tad starp uzlīmes materiālu un termogalviņu virzās krāsu lenta un galviņai nav nepieciešama bieža tīrīšana. Rūpnīcas ražotājas iesaka tīrīt termogalviņu pirms jaunas krāsu lentas nomaiņas (drukā apm. 600m).

Lai izvairītos no veikalu kurnēšanas, vienkāršākais variants ir iegādāties lētāko svītrkodu nolasītāju. Svītrkodu nolasītāju vajadzētu novietot pie datora tastatūras, kur tiek drukātas uzlīmes, un katras partijas sākumā un beigās pārbaudīt vai svītrkodu ir iespējams nolasīt. Protams, viens no risinājumiem dārgās termogalviņas bojājuma gadījumā, būtu svītrkoda novietošana uz uzlīmes vertikālā pozīcijā. Ja baltā svītra skrien šķērsām cauri svītrkodam, tad kods ir nolasāms, kaut uzlīmes ārējais izskats nav korekts. Svītrkoda tekošai pārbaudei, protams, var izmantot par dizaina elementu melnu svītru kā redzams 1.att. Uz melnās svītras termogalviņas baltās svītras efekts ir labi redzams.

Nākošā problēma ir vēl viena svītrkoda noteikuma neievērošana. Kā jau Jūs zināt, tad svītrkods sastāv no melnām un baltām svītrām.

Piedevām svītrkods vienmēr sākas un beidzas ar melnu svītru. 2.att. uz melna fona ir redzams svītrkods, kura sākumā un beigās ir balts

lauks. Angļu valodā šo laukus sauc par “quiet zone” jeb “klusuma zonu”. Šīs “klusuma zonas” ir nepieciešamas svītrkoda nolasītājam. Šīs zonas palīdz svītrkoda nolasītājam saprast kur sākas un kur beidzas svītrkods. Arī „klusuma zonas” garumam ir savi noteikumi. Piemēram,

30mm gara svītrkoda „klusuma zonai” jābūt vismaz 2,5 mm lielai. 3.att. redzams uzlīmes stūris un stūrī ir ietilpināts svītrkods. Kā redzams attēlā, te ir pārkāpti „klusuma zonas” noteikumi. Tā kā priekšdrukas uzlīmes malas krāsa ir pietiekoši kontrastaina, tad svītrkoda nolasītājs

„domā”, ka kods nav beidzies un meklē svītras uz priekšu. Rezultātā kodu nav iespējams nolasīt.

Par trešo iemeslu var uzskatīt uzlīmju „pārkarsēšanu”. Termo un termopārneses printeros druka rodas atbilstoši sakarsējot termouzlīmi vai krāsu lentu. Katram termoprinterim iespējams noregulēt karsēšanas līmeni jeb temperatūru. Parasti tas notiek uzlīmju drukāšanas programmas atbilstošu vērtību palielinot vai samazinot.

Uzlīmju pārkasēšanas rezultātā rodas efekts, kur melnās svītras tiek „presētas platumā”. Melno un balto svītru platums ir noteikts ar milimetra desmitdaļas precizitāti. Ja melnā svītra tiek nopresēta par platu, tad blakus esošā baltā svītra paliek šaurāka. Jo mazāks ir svītrkoda izmērs, jo precīzākiem un kontrastainākiem jābūt svītru platumiem. Stiprāk pārkarsēšanas efekts parādīsies tad, ja svītras tiek drukātas paralēli ar termogalviņu jeb svītrkods ir vertikāls. Vertikālās drukāšanas gadījumā pievienojas termogalviņas inerce.